Pirmā ģitārstunda ir veiksmīgi aizvadīta. Esmu apguvis pamatskolas svarīgākos mūzikas stundu pamatus esmu apguvis. Tagad zinu, kas ir bemols, diēzs, bekars, notis, pauzes, to garumus, kā arī pirmās mažor-, minor gammas. Tomēr zināšana un spēja pielietot praktiski ir divas dažādas lietas.
Parunājos ar skolotāju par to kā vispār iet (viņam 35 gadu pieredze pasniegšanā) un cik ilgs laiks vajadzīgs, lai visu apgūtu. Viņa viedoklis – “Zinu daudzus, kuri pēc 1,5 mēnešiem pārtrauc spēlēt, tomēr viņi nesaprot, ka viņiem pietrūkst tikai 1 mēnesis, lai jau varētu nospēlēt daudzas dziesmas”. Tātad, lai notiktu, kas notikdams man ir jānoturās 4 mēneši no vietas un tad varēšu spriest par rezultātiem.
Vienīgā problēma, pa vidu iekrīt Jāņi, mācības ārpus lv, atvaļinājums – 3 nedēļas ārpus lv, bez ģitāras. Līdz ar to tas laiks bišķi pagarinās. Domāju, ka no septembra būs jāskaita pa jaunam visi termiņi. Mērķis – līdz Ziemassvētkiem jau varēt nospēlēt daudzas The Beatles dziesmas, kā arī kaut ko no Metalica repertuāra.
Daudzi dzīvo savu dzīvi autopilotā, neapzināti, ļaujas straumei. Tas nav pareizi. Zinu, ka atsevišķas motivācijas grāmatas māca pretējo, bet ir jāņem vismaz kaut kāda kontrole savās rokās, globālos notikumus, protams, ir gandrīz neiespējami ietekmēt, bet atsevišķas vadlīnijas savai dzīvei ir iespējams pielikt jebkuram.
Starp citu, nesen biju bērēs. Skatoties uz aizgājēju, es raudāju, par sevi, par viņu, par viņa tuviniekiem. Tomēr ir būtiska atšķirība, viņam jau bija pienākusi pēdējā stunda, savu es nezinu. Jāizmanto laiks, kas ir dots pēc saviem ieskatiem un labākās (ja tāda ir) sirdsapziņas.
Nevis domāt, ka kaut ko ir iespējams iemācīties, paveikt, izdarīt, bet to vienkārši darīt. Nevis štukot, ka gribās iedzert ūdeni, bet tālu jāiet, bet iet un padzerties. How simple is that? Tas pats attiecas arī uz visu pārējo.
Simple life.
